Jānis Alberts Jansons

AttēlsJānis Alberts Jansons
VardasJānis Alberts Jansons
Lytisvīrietis
TautybėLatvis
Nodarbestautosakos tyrinėtojas
mokslininkas
literature scientist
Personiska informācijaJANSONS Jānis Alberts (1892.5.IV Mežotnes pag. Kugrēnos - 1971.22.III Rīgā, apbed. Meža kapos) - folklorists un literatūrzinātnieks.
Dz. saimnieka Pētera ģim. Māc. Mežotnes pagastsk. (1901-05) un Jelgavas reālsk. (1905-13). Stud. Pēterburgas univ. ģermāņu filol. (1913-17). 1917 mobilizēts Krievijas armijā, dienējis turku frontē Kaukāzā. 1918 atgriezies Ljā, L.Bērziņa aicināts, strād. Limbažu ģimn. (1919-20). 1920 sācis studēt. baltu filol. LU (1920-26), un līdztekus strādāt Rīgas 4. ģimn. (1922-34) un Rīgas skolotāju inst. (1922-38), lasījis lekcijas K.Barona Tautas augstskolā un R.Egles privātajā lit. studijā. 1926 beidzis LU ar kand. darbu par drāmas vēsturi. Papildinājis zināšanas folklorā un etnogr. Ķelnes un Bonnas univ., Ķelnes univ. ieguvis zin. dokt. grādu (1933) par darbu "Die lettischen Maskenumzuege" ("Latviešu masku gājieni", izd. grām. 1933). LU docētājs (1936-44), LVU prof. (1945-48), lasījis lekcijas folkloristikā un latv. lit. vēsturē. No 1945 strād. Folkl. krātuvē, tad ZA Etnogr. un folkl. inst. (1946-54), sāk. par sektora vad., tad zin. līdzstrādnieku. Latvijas Valsts Fiziskās kultūras inst. Val. katedras vad. (1954-56).
Pirmā publikācija - raksts "Tautas dziesmu mākslas vērtība un loma nacionālajā kultūrā" žurn. "Mūsu Nākotne" 1923 (5. nr.). J. zin. darbā ražīgākie bija 30. gadi, kad viņš līdztekus folkl. un lit. pētīšanai lielu uzmanību pievērsa jauna tipa latv. literatūrvēstures sarakstīšanas metodoloģijai ("Latviešu literatūrvēsturnieka uzdevumi", 1936, "Dispozīcijas jautājums latviešu literatūras vēsturē", per. 1937, u.c.). Rakstos par literatūrvēst. aplūkojis jaut. par periodizāciju, lit. kopsakarību ar ideol. un katra perioda lit. parādību savdabību u.c. Folkl. raksti: "Latviešu skatulugas sākumi - kāzās un rotaļās" (Rīgas Latv. b-bas Zinību komisijas "Rakstu krājums", 1926, 18), "Uz kā pamatojas mūsu traģēdijas sākumi Jāņos un Dievainēs" ("Filologu biedrības raksti", 1926, 6), "Maģija latviešu tautas tradīcijās" (1937), "Kr. Barona vieta mūsu kultūras dzīvē" (1935) u.c. Sast. tdz. izlases: "Sidraba vītols" (1942, kopā ar N. Kalniņu), "Darba vara lielu dara" (1960) un "Dailes lokā" (1970), sar. tām ievadus. Grām. "Literatūras zinātne" (1935) aplūkojis literatūrzin. pamatnozares un palīgnozares, kā arī pētn. metodes. Vērtējis T. Zeifertu kā dzejnieku un literatūrzinātnieku ("Teodors Zeiferts kā sava laika cilvēks un liriķis", 1932, "Zeiferts kā kritiķis un literatūrvēsturnieks", 1933), skatot viņa darbību kopsakarā ar laikmetu un parādot T. Zeiferta vietu dzejas un literatūrzin. kopainā. Monogr. "Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki" (1939) J. plaši aplūkojis J. Alunāna, K. Barona, F. Brīvzemnieka darbību un uzsvēris taut. laikmeta ideol. nozīmi tautas nac. apziņas veidošanā. Detalizēti analizējis un vērtējis pirmo latv. rom. "Mērnieku laiki" un E. Virzas poēmu "Straumēni" ("Ed. Virza un viņa Straumēni", 1936, ""Mērnieku laiki" literatūrvēsturiskā skatījumā, 1939). Public. rakstus par J. Raini, R. un M. Kaudzītēm, J. Janševski, R. Blaumani, A. Brigaderi, J. Endzelīnu, R. Pelši. Sast. un komentējis "Latviešu dzejas antoloģijas" 1. sēj. (1970). J. pieeja literatūrvēst. problēmu, rakstnieku un darbu skatījumā un vērtējumā ir kultūrvēsturiska, īpaši akcentējot vēsturiskuma principu, ko J. saistīja ar laikmeta kultūrvidi un ideoloģiju.
L. Profesors Dr. phil. Jānis Alberts Jansons. Melburna, 1977 [lit.]; Čakars O. Kādēļ prof. Jānis Alberts Jansons neuzrakstīja latviešu literatūras vēsturi? // Avots, 1992, 1; Vīksna M. Caur to labo, ko tev esmu mācījis // Ljas Jaunatne, 1992, 7.IV; Knope E. Skolotājs un zinātnieks // Izglītība, 1992, 30.IV; Čakars O. Vai mums ir zinātniska literatūras vēsture? // Karogs, 1992, 11.
E. Knope
Gimimo data/vieta05.04.1892

Mežotne [uo]
Mežotne, Mežotnes pagasts, Bauskas novads
Dzimis Mežotnes pagasta Kugrēnos.
Izglītojies1901–1905

mācījies
mācījies Mežotnes pagastskolā

1905–1913

mācījies
mācījies Jelgavas reālskolā

1913–1917

studējis
studējis Pēterburgas universitātē ģermāņu filoloģiju

1920–1926

studējis
universitāti 1926 beidzis ar kandidāta darbu par drāmas vēsturi
studējis baltu filoloģiju LU

1927–1929

citi izglītības veidi
no Ķelnes pavasara un vasaras brīvlaikos braucis uz Kauņu, lai apgūtu lietuviešu valodu un folkloru
papildinājis zināšanas folklorā un etnogrāfijā, literatūras vēsturē un reliģijas zinātnē Ķelnes un Bonnas universitātē

1927–1929

citi izglītības veidi
papildinājis zināšanas folklorā un etnogrāfijā Ķelnes un Bonnas universitātē
Mirties data/vieta22.03.1971

Rīga
Rīga
Apglabāts00.03.1971

Rīga
Rīga
Apbedīts Meža kapos.