Johann Gottfried Herder

AttēlsJohann Gottfried Herder
VardasJohann Gottfried Herder
Papildu vārdiJohans Gotfrīds Herders
Lytisvīrietis
TautybėLatvis
Nodarbestautosakos tyrinėtojas
mokslininkas
litterateur
author
literature scientist
philosopher
priest
theologian
librettist
Nuorodahttp://en.wikipedia.org/wiki/Johann_Gottfried_Herder
Personiska informācijaDzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā, Austrumprūsijā, tagadējās Polijas ziemeļaustrumos. Miris 1803. gada 18. decembrī Veimārā, Vācijā; apbedīts Veimārā, Herdera vārdā nosauktā baznīcā. Vācu dzejnieks, kritiķis, teologs, filozofs – apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, bija arī daudzu Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs, kantāšu un oratoriju libretists. 

IZGLĪTĪBA
Studējis Kēnigsbergas (tagadējā Kaļiņigradas) Universitātē vispirms medicīnu, pēc tam teoloģiju un klausījies I. Kanta lekcijas filozofijā (1762-64).

DARBA GAITAS
Strādājis  Kēnigsbergas latīņu skolā Collegium Fridericanum, pēc tam Rīgā bijis palīgskolotājs Domskolā (no 1764.), mācītājs un skolotājs (no 1765.), pilsētas bibliotekāra palīgs (1764.-69.) un palīgmācītājs Ģertrūdes un Jēzus draudzēs (1767.-69). 1769. gadā Rīgu atstājis. 1770. gadā apceļojis Vāciju, uzturējies arī Strasbūrā, bijis konsistorijas padomnieks un virsmācītājs, no 1775. gada superintendents Bikeburgā, no 1776. gada galma mācītājs, ģenerālsuperintendents un virskonsistorijas padomnieks Veimārā, 1789. gadā kļuvis arī par virskonsistorijas vicepriekšsēdi. Publicējis virkni pētījumu filozofijas, literatūras, mākslas vēstures un estētikas jomā.

Īpašu ieguldījumu devis folkloristikā, t.sk. latviešu folkloras izpētē – interese par to modusies Rīgas periodā, iepazīstoties ar latviešu tautas ieražām, piemēram, ar Jāņu svinēšanas tradīcijām. Pēc apmešanās Veimārā pievērsies tautas dziesmu vākšanai un sistematizācijai, iesaistījis šajā darbā domubiedru A. V. Hupeli, kas  viņam nosūtījis uz Vāciju vismaz 78 latviešu tautas dziemsu tekstu un 1 melodijas pierakstu. Līdzās citu tautu dziesmām 11 no tām kopā ar plašiem komentāriem iekļautas darbā Volkslieder (Leipzig, 1778-79; atkārtots izdevums ar nosaukumu Stimmen der Völker in Liedern, Tübingen, 1807). Tas ir pirmais darbs, kurā Eiropa iepazīstināta ar latviešu tautasdziesmām. Atsūtītais materiāls glabājas Herdera arhīvā Berlīnē un vērtējams kā būtiska liecība par latviešu tautas dziemsu un to atskaņojuma tradīcijām 18. gadsimtā.

Dažādās publikācijās paša izdotajā žurnālā Adrastea (1801-04) u. c. izdevumos. Pievērsies arī kristīgajai liturģijai, t.sk. psalmu mūzikai, G. F. Hendeļa oratorijām, dejām, melodrāmai, jaunākajai vācu opermūzikai u. c. tēmām. Rakstījis, bet nav pabeidzis pētījumu Kulturgeschichte der Musik des 18. Jahrhunderts. Rīgas periodā (1766) sacerējis libretu toreizējā pilsētas mēra J. J. D. Betefēra kantātei, kas atskaņota Biķeru Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas iesvētīšanas ceremonijā un ir vienīgais Herdera darbs, kas tulkots latviski: Dziesmu skaņa pie iesvētīšanas, tās Katrīnas baznīcas Biķerniekos (R., 1766). Pēc dažām ziņām, ar viņa tekstu kādu plašāku darbu komponējis arī J. G. Mītels. Bikeburgas periodā Herders sacerējis libretus J. S. Baha dēla J. K. F. Baha trīs oratorijām: Die Kindheit Jesu, Die Auferweckung des Lazarus (1773) un Der Fremdling auf Golgatha (1776, pazudusi).

GRĀMATAS 
Volkslieder. Nebst untermischten andern Stücken, 1-2, Leipzig, 1778-79 [par latv. tdz. sk. 2. daļu,  87.-92. un 111.-113. lpp.]; u. c.

BIBLIOGRĀFIJA
Breģe I., Cittautu mūziķi Ljā, 72. lpp.;
Klaustiņš R., Herders dzīvē un darbā // Vērotājs, 1905, 3, 269. lpp.;
Klotiņš A., Mūzika un idejas, R., 1987, 95. lpp.;
Rudolph M. Lexikon, 93. lpp.;
Strods H., J. G. Herders un latviešu tautasdziesma // Karogs, 1983, 6, 147. lpp.;
Zanders O., Atraisot personību un talantu. Johans Gotfrīds Herders Rīgā // Karogs, 1994, 8, 220. lpp.;
Lauziniece V., Johans Gotfrīds Herders latviešu tautas kultūras un pedagoģiskās domas vēsturē // Laikmets un personība, I (sast. A. Krūze), R., 2000, 11. lpp.
KrājumiBerlyno valstybinė biblioteka
Latvijas literatūra
Latvijas mūziķi
Gimimo data/vieta25.08.1744

Morungena šobrīd atrodas Polijas teritorijā.
Gyvenamoji vieta1764

Rīga
Rīga
Izglītojies
mācījies
mācījies Latīņu skolā

studējis
studē medicīnu Kēnigsbergas universitātē

1762–1764

studējis
studē teoloģiju Kēnigsbergas universitātē

1769

studējis
studē Nantē franču valodu un literatūru
Mirties data/vieta18.12.1803

Apglabāts1803

Apbedīts Herdera vārdā nosauktajā baznīcā.